Dzīvošana pie radiniekiem vai ģimenes draugiem

Latvija ir ļoti maza valsts un, kā mazai valstij pienākas – tajā ir ļoti maz iedzīvotāju. Nav tādu cilvēku, kuri caur draugiem, radiem un paziņām neatradīs kādu, kurš Jūs jau pazīst, ir kopā mācījies, strādājis,vai vismaz uzaudzis tajā pašā miestā, kurā arī jūs. Pie tāda secinājuma nonācis autors no www.raha247.fi.

Iespējamība, ka Rīgā ir kāds jūsu radagabals, kurš būtu ar mieru jūs uzņemt savā paspārnē ir pietiekami ticama, lai to izvērtētu un paraktos vecmāmiņas atstātajos telefona numuru pieraksta blociņos un uz ciparnīcas uzgrieztu Dagnijas tantes numuru sakot – “Sveika Dagnijas tante, cik gadu, cik ziemu!” ar klusu cerību, lēnām virzot sarunu no cūku bērēm jūsu miestā līdz tam, ka plānojat doties uz Rīgu mācīties. Sarunai aizejot līdz tam, kur jūs dzīvosiet, bēdīgi stāstīsiet, ka vēl meklējat vietu kur nomesties un izskatās, ka nāksies meklēt, kur īrēt. Dagnijas tantes sirds var atmaigt vai sažņaugties par nabaga studentiņu, jo viņa taču zin cik dzīve lielpilsētā ir dārga.

Dagnijas tantei, nedomāšanas rezultātā, viņa var mirkļa iespaidā piedāvāt Jums padzīvoties pie viņas, nav jau tā, ka viņas divistabu lietuviešu projektā esošais dzīvoklis ir ļoti plašs, bet gan jau jūs divi saspiedīsieties un kopā vienmēr ir jautrāk.

Nevilcinieties pieņemt šo piedāvājumu, dzelzs taču jākaļ kamēr karsta. Esiet caurcaurēm pateicīgi un Dagnijas tantei būs grūtāk Jums atteikt.

Ievācoties uz pagaidu dzīvi pie radinieces ir jāsaprot, ka būs jāpievelk groži, jo viņa visu izstāstīs jūsu vecākiem un citiem paziņām dzimtajā pusē, tāpēc, ja esat nolēmis kļūt par ‘ballīšu zvēru un vēl kaut reizi plānojat atgriezties dzimtajā miestā, šāds variants nebūs jums īstais. Jo nolemjot par labu šai dzīvesvietai jums neizdosies noslēpt neko un jau autobusam iegriežoties uz jūsu bērnības ielas sāksies tenkošana un līdzi vilkšana ar pirkstu.

Viszaļākā zāle protams ir otrpus žogam, tāpēc Dagnijas tante visiem stāstīs un jums arī pārmetīs, ka jūs savas zeķes nometat nepareizajā stūrī, jo, redz Irmas radinieks tās smuki saliekot tuvāk durvīm, lai vieglāk būtu tās pa ceļam paķert un nogādāt apģērba gabalus mazgāšanai paredzētajā telpā. Savukārt mazais Dmitrijs, no kaimiņu dzīvokļa jau sen pats prot uzvārīt zupu un jūsu māte ir jūs izlaidusi un izaudzinājusi par vienu lielu lempi, kurš nevīžo notīrīt burkānu un sagriezt to vairāk, nekā trijos gabalos, pirms mešanas Gaļina Blanka ražotā buljona piesātinātajā virā, kuru Jūs bagātīgi papildināsiet ar Vegetu.

Ja Dievs tā būs lēmis, tad radinieki Jums ir zelta vērti cilvēki un Jūs pats esat brīnišķīgs cilvēks un viss, galu, galā būs labi. Jūsu attālā radiniece kļūs par Jūsu dvēseles radinieci un otru mammu, projām no mājām. Miers, kurš nav mazsvarīgs lai pilnvērtīgi pievērstos mācībām arī ir iespējams, tikai, ja esat drošs par savu rītdienu, kas arī ir garantēts, jo izbeidzoties mammas līdzdotajiem kartupeļiem Dagnijas tante badā nomirt neļaus.

Aprunājieties ar ģimeni, pajautājiet par sen aizmirstajiem radiņiem un iespējams jūs ne tikai atradīsiet sev mājvietu, bet arī sasildīsiet kāda veca radagabala sirdi.

Pilno raksta versiju iespējams izlasīt šeit: www.raha247.fi.